Ozolu baravika – apraksts un audzēšana
Ozolu baravikas izceļas ar lielām cepurītēm, kas dažkārt sasniedz pat 20 cm diametru. To virsma ir matēta, gaiši brūnā nokrāsā un nedaudz samtaina. Cepurītes apakšpusē sākumā poras ir netīri baltas, bet vēlāk tās iegūst dzeltenīgu, zaļgandzeltenu un beigu posmā gaiši olīvbrūnu nokrāsu.
Sēnei ir resns, vālesveida kātiņš ar gaiši brūnu toni, kura augšdaļu klāj izteikts tīklojums baltā vai gaiši brūnā krāsā. Mīkstums ir blīvs un balts, un pēc griešanas tas nemaina krāsu.
Ozolu baravika galvenokārt sastopama zem ozoliem, retāk zem citiem lapkokiem. Augšanas periods ilgst no jūnija līdz oktobrim. Atšķirībā no citām baraviku sugām, savvaļā tā ir retāk sastopama.
Šī sēne ir ēdama un ļoti garšīga. Tā lieliski der cepšanai bez iepriekšējas novārīšanas, kā arī marinēšanai un kaltēšanai.
Baravikas ir vienas no visvērtīgākajām un gardākajām sēnēm. Tās aug gan skujkoku, gan lapkoku mežos, dodot priekšroku smilšainām un skābām augsnēm. Parasti sastopamas grupās, īpaši zem eglēm un starp sūnām. Ražas periods ilgst no maija līdz septembrim.
Labvēlīgos augšanas apstākļos baravikas sāk ražot jau pirmajā vai otrajā gadā pēc micēlija iesēšanas. Ražošanas periods ilgst 3–4 gadus, un ražas iespējamība ir aptuveni 85–87%.