Dižais eremūrs (Eremurus robustus) ir augumā vislielākais, tas sasniedz 2 – 3 metrus. Tam ir ļoti noturīgi, stingri ziedkāti un milzu ziedkopas maigi rozā krāsā. Ziedkopā vairāk kā 250 ziedi, izciliem eksemplāriem pat līdz 700 ziediem.Pēc noziedēšanas veidojas dekoratīvas druknas (apmēram 1,5 cm diametrā) pogaļas, kurās atrodas sēklas ar tumšu, cietu apvalku. Tās no auga paņem daudz spēka, tādēļ, lai paildzinātu ziedēšanu, pogaļas jānogriež. Eremūri audzējami neitrālā vai viegli kaļķainā, ar trūdvielām bagātā, labi drenētā augsnē. Jāizvēlas saulaina, no ziemeļu vējiem aizsargāta vieta. Mālaina, auglīga zeme noteikti jāielabo ar akmeņainu granti līdz 30 cm dziļumā, lai novadītu lieko mitrumu. Augam ir ļoti īpatnēja sakņu sistēma – tā veidojas augsnes virskārtā, sastāv no uzbrieduša centrālā pumpura, no kura uz visām pusēm atiet gaļīgas striķveida piesaknes. Stādu tirgotāji parasti pārdod vītinātus eremūru sakneņus, jo svaigi sakņu striķi ir trausli un viegli lūst. Pirms stādīšanas (parasti stāda rudenī) sakneņus nepieciešams ievietot mitrā kūdrā, tur tie uzbriest un iztaisnojas (pēc izskata atgādina zirnekli). Lai neizplatītos puves, visas radušās brūces vēlams apkaisīt ar kokogles pulveri. Stādot eremūru, vispirms 10 – 20 cm dziļumā norok augsnes virskārtu, tad konusveidā uzber rupji skalotas grants kaudzīti, kuras virsotnē uzsēdina eremūra sakneni. Gaļīgās saknes vēdekļveidā izkārto uz visām pusēm un apber ar auglīgu zemi tā, lai sakneņa augšanas punkts paliktu apmēram 3 cm zem augsnes virskārtas. Slapjās vasarās augiem pēc noziedēšanas vēlams uzlikt plēves jumtiņu vai šīfera loksni, tā pasargājot tos no pārmērīga mitruma. Rudenī pirms sala stublājus nogriež un stādījumus nosedz ar skujkoku zariem.
Vairumpircējiem
