Smirdošā ziemziede (Helleborus foetidus) brīvā dabā aug Viduseiropas un Dienvideiropas mežos. Augs uzzied agri pavasarī ar maziem, zaļganiem ziediņiem, kuri ir apkopoti ziedkopās. Ziedlapām bieži ir smalkas sarkanas apmales, kuras padara šo augu vēl atraktīvāku. Sniegaroze jeb ziemziede ir visagrāk ziedošā ziemciete. Siltākās bezsniega ziemās tā mēdz uzziedēt decembrī – janvārī. Šīs spējas dēļ tā tad arī tiek sauktas par Kristus vai Ziemassvētku rozi. Ar rozēm šai puķei gan sakars mazs, jo tā pieder gundegu dzimtai. Sniegaroze ir dekoratīva ne tikai ziedēšanas laikā. Skaistas ir arī auga ziemzaļās, tumšās nokrāsas lapas. Par tās ziediem var priecāties arī vāzē – pakāpeniski plaukstot tie priecēs ilgāku laiku.Sniegaroze nav grūti audzējams augs. Savu krāšņumu tā vislabāk parādīs aizsargātā, saulainā vai labāk daļēji noēnotā vietā, taču augs arī ēnā. Tai patiks auglīga dārza augsne. Piemērotākā ir auglīga, mālaina, kaļķi saturoša augsne. Augsnei jābūt pietiekami mitrai, bet ne pārmitrai. Sniegarozei nepatiks skābā augsnē! Sniegaroze ir ilgmūža ziemciete. Bez pārstādīšanas tā vienā vietā var augt 10 un vairāk gadus. Izturīga pret slimībām.
Vairumpircējiem
